• Agnese

Noairēt visu Salacu divās dienās (96 kilometri)

Updated: Jun 30


AŠĀ IDEJA

Ir labi sevi ik pa laikam izaicināt, nevis tāpēc, ka kļūst garlaicīgi, bet tāpēc, lai iedotu jaunu sparu savam prātam un ķermenim. Nesen dažiem Lūzumpunkts komandas aktīvistiem radās ideja, ka ar jūras kajakiem varētu noairēt visu Salacu divās dienās. Tie ir aptuveni 96 kilometri, respektīvi būtu jānoairē ap 50 kilometriem dienā. Jāteic, ka nekad dzīvē laikam vairāk par 30 kilometriem dienā (varbūt pat mazāk) neesmu noairējusi. Mazliet smīkņājot rosīgajai kompānijai WhatsApp ziņās pieminēju, ka, ja netikšu viņiem līdzi, stāšos kaut kur nost un viena pati gulēšu upes malā guļamtīklā.

Pienāca nākamā diena un mēs pēcpusdienā izbraucām uz Vecati pie Burtnieku ezera, kur sākās skaistā Salaca. Kamēr viens no mūsu komandas organizēja un aizgādāja busiņu uz galamērķi, mēs pārējie kārtojāmies, cēlām teltis un kūrām ugunskuru. Debesis krāsojās maigi sārtos toņos, pie apvāršņa pamazām parādījās arvien izteiksmīgākas pilnmēness aprises. Pilnīgs miers. Palēnām satumsa, ugunskurā sprakšķēja malka, bija vējains un mēs katrs centāmies spiesties ugunskuram mazliet tuvāk. Nakti ar gaismu piepildīja lielais pilnmēness, kas spoži atspīdēja Salacas ūdeņos un mēs sajūsminājāmies par iespēju šo nakti pavadīt ārā ar tik pasakainu skatu.


Nakts bija mazliet vēsa, tāpēc glāba siltie guļammaisi. No rīta, izlienot ārā no teltīm, secinājām, ka laivas ir pat mazliet apsarmojušas. Nesteidzīgi rosījāmies, brokastojām, salikām visas līdzņemamās mantas kajakos un ap 10:00 jau bijām iekšā laivās. Tā kā nekad tik daudz dienā nav airēts, tad īsti nevienam no mums nebija ekspektāciju vai skaidra bilde galvā, kā tas būs. Visi esam aktīvi cilvēki, paļāvāmies, ka tas mums palīdzēs.



Sākumā iepalieku un diži nesteidzos, galvā esmu nostādījusi, ka pārējie ir pieredzējušāki un priecāšos, ka neatpalikšu pārāk tālu. Ar laiku aira irieni kļūst pārliecinātāki, rokas laikam sāk mosties no ziemas miega un pierast pie vienmērīgās slodzes, panāku pārējos un sev par pārsteigumu tā arī visu brauciena laiku tomēr turos blakus. Kajaku ūdenī ir tik viegli un ērti airēt, tas ir ātrs un gludi slīd pa ūdens virsmu. Vienvietīgie kajaki ir ļoti piemēroti garākiem pārbraucieniem. Ir tīrā bauda airēt!


Pusdienojam pēc noairētiem 20 kilometriem. Maizītes un kafija iekšā iet ļoti labi. Pirmajās stundās mazliet pasmidzina lietus, bet laikapstākļi ir perfekti airēšanai. Ne pārāk karsts, ne pārāk auksts. Pa ceļam acis priecē skaistie smilšakmens atsegumi, Eņģeļu ala, Neļķu klintis, kuras no upes apakšas izskatās iespaidīgas, tās ir 20 metru augstas un 300 metru platas. Tālāk Dauģēnu klintis un tās alas. Patiesi varena tā daba te. Brauciena laikā centāmies ievērot balansu starp sev izvirzīto izaicinājumu kilometru ziņā, gan upes skatu baudīšanu kopā ar draugiem, labi pavadītu laiku, sarunām un foto mirkļiem.


STAICELE, SALDĒJUMS UN AIRĒŠANA SAULRIETĀ

Nākamā apstāšanās mums bija pievakarē pie Staiceles, kur paņēmām nelielu pauzi, jo kādam mugura, kādam kājas palikušas mazliet stīvākas pēc nu jau ap 10 stundām pavadītām upē, kā arī Staicelē prātīgi jāapdomā braukšana lejā pa papīrfabrikas aizsprostu. Mēs pāris laivas apnesām riņķī, bet pie konkrētā ūdens līmeņa varēja arī mierīgi nobraukt lejā. Staicele arī iezīmē mūsu noairētos 50 kilometrus. Tā kā pirmajā vakarā izskanēja vēlme izbaudīt tieši saulrieta airēšanu upē, tā arī darījām, līdz ar to sanāca arī samazināt arī nākamās dienas distanci, kas beigās izrādījās laba proporcija kopīgajai maršruta pievarēšanai. Tāpēc pēc vietējā veikala apciemošanas un saldējuma notiesāšanas savu ceļu turpinām. Vakarā vējš ir aprimis un kajaki gludi slīd pa ūdeni, atspoguļojoties ūdenī saullēkta nokrāsās. Mēs nesteidzamies un baudām šo maģisko mieru.


PIRMĀS DIENAS KOPSAVILKUMS

Pirmajā dienā kopā noairējām ap 63 kilometriem, un no upes izcēlāmies pēc desmitiem vakarā, tātad salīdzinoši nesteidzīgi bijām airējuši ap 12 stundām (ieskaitot pauzes). Palikām atpūtas vietā, kur mūs par brīnumu sagaidīja jau sakrauts ugunskurs, atlika tik vien kā to iekurt un uzcelt teltis. Uztaisījām vakariņas un mazliet pačalojām pie ugunskura. Piedzīvojuma biedru sejās varēja manīt nogurumu, bet ugunskurs tik ļoti sildīja, ka no tā doties prom negribējās. Nakts solījās būt vēsāka par iepriekšējo, bet pēc slodzes miegs visiem noteikti bija ciešāks. Atkal spoži spīdēja mēness, bet pār upi cēlās dūmakaini miglas vāli. Jāteic, ka pavasara laivošanai ir lieli plusi, jo nevienu citu uz ūdens nesatikām - visa Salaca bija mūsu.


OTRĀS DIENAS SĀKUMS

Arī šī nakts bija salīdzinoši vēsa, bet nākamajā rītā visi cēlāmies moži, saule patīkami sildīja, baudījām kafiju, brokastis un staipījām mazliet stīvās rokas. Neviens pat nesūdzējās par sāpēm. Lielu nogurumu nejutām, tā vietā bija tāda ļoti patīkama “padarīta” darba” sajūta.

Atlika noairēt ap 30-35 kilometriem. Tas pēc iepriekšējās dienas kilometrāžas šķita pat salīdzinoši maz. Arī otrajā dienā traki nesteidzāmies, bet upe kļuva mazliet straujāka un krāčaināka, tāpēc upes straume mūs labāk nesa uz priekšu un pirmie 15 kilometri pazuda nemanot. Pusdienu pauzi taisījām tikai pēc noairētiem 25 kilometriem, sēžot uz lieliem akmeņiem Salacas krastos. Spriežot, ka šāds “skrējiens” var turpmāk sabojāt tāda laiskā, klasiskā laivu brauciena nodarbes, kur reizēm dienā tiek noairēti vien ap +/- 20 kilometriem. Ja gribās dinamiku un ātruma baudu, tad kajaks ir fantastisks instruments, kā šo kāri apmierināt laivojot.



AVANTŪRAS NOSLĒGUMS PĒCPUSDIENĀ

Paairējām garām Sarkanajām klintīm un izšūpojāmies to krācītēs, tālāk aiz Vecsalacas tilta nošūpojāmies lejā pa nēģu tačiem un tālumā jau manījām Salacgrīvas tiltu. Upe šajā posmā kļūst krietni platāka un apdzīvotāka. Ārā cēlāmies Salacgrīvas ostā un ar lielu lepnumu viens otram sitām pieci un katrs sev uz pleca. Ir patiesi fantastiska sajūta izdarīt ko tādu, par ko neesi pārliecināts, vai patiesībā spēj. Liels gandarījums. Laivošanu pabeidzām pieklājīgi pēcpusdienā un uz vakariņu laiku jau katrs bijām savās mājās.


KĀDAS IR JŪRAS KAJAKA PRIEKŠROCĪBAS?

Lai sevi pavisam nenomocītu ir svarīgi ieturēt nelielas pauzes, lai ļautu ķermenim izstaipīties no vienmērīgās sēdēšanas.

Šis bija mans garākais laivošanas maršruts un jāteic, ka kajaka dinamika, plūdenums, ātrums un vieglums mazliet raisa atkarību un turpmāk, cik vien iespējams, izmantošu tieši kajaku laivu braucienos. Arī mantu glabāšana tur ir tik ērta, jo tām atvēlēti vairāki hermētiski nodalījumi. Jāatceras, ka vislabāk visu tik un tā likt ūdensdrošos maisos.

Lai dotos līdzīgā piedzīvojumā ar kajakiem, ir nepieciešama iepriekšēja pieredze, jo kajaks sākumā var šķist mazliet nestabilāks, īpaši nepieredzējušiem airētājiem. Arī iekāpšana un izkāpšana ir grūtāka kā, piemēram, kanoe tipa laivās, bet tie ir tikai pāris mīnusi. Ir daudz vairāk plusi – kajaki ir dinamiski, ērti, ļoti ietilpīgi un paredzēti garākiem upju pārbraucieniem.


VARI PIEVIENOTIES MUMS SALACAS IZAICINĀJUMĀ

Ja arī Tev radās vēlme sevi nedaudz izaicināt, tad Lūzumpunkts komanda izdomāja šādu iespēju piedāvāt arī citiem. No 5. līdz 7. jūnijam organizējam divu vai trīs dienu ilgu laivu braucienu ar mērķi noairēt visus 96 kilometrus pa Salacu un izbaudīt tās burvību. Viss noritēs atbilstoši šī brīža likumiem, ievērojot sterilitāti, tomēr radot arī kopības sajūtu. Vairāk par pasākumu var uzzināt Lūzumpunkts facebook lapā.

Vai esi gatavs sevi mazliet izaicināt, pievienoties mums un aizraujoši pavadīt brīvdienas tepat Latvijas skaistās dabas ieskāvumā?


Rakstu sagatavoja:

Agnese Zeltiņa

"Lūzumpunkts"



#JŪRASKAJAKI #BRĪVDIENUIZAICINĀJUMS #RĪGASLAIVAS #SALACA #LŪZUMPUNKTS #LAIVUNOMA



294 views
  • White TripAdvisor Icon
  • White Facebook Icon
  • White Instagram Icon